Ганна

Es apzināti nerādu vāku. Vispirms pastāstīšu, par ko ir runa, un tad, tiem, kurus interesē, pateikšu nosaukumu.

Skaļi lasīt ir biedējošāk nekā rakstīt. Taču uzreiz var dzirdēt, kur tekstā ir kļūdas.

Trīs lietas ar grāmatzīmēm kaut kur pa vidu. Un es joprojām nezinu, vai pie tām atgriezīšos.

Grāmatzīme simtajā lappusē nozīmē, ka grāmata tika pamesta turpat. Man ir trīs grāmatzīmes — un visas trīs gaida savu laiku.

Es nerakstu malās un neloku lapas. Tā vietā man ir lodziņš, un katra grāmatzīme ir no kaut kurienes.

Es izslēdzu griestu gaismu. Viena lampa, un istaba kļūst mazāka, un grāmata tuvāk.

Es pasvītroju ar zīmuli un atgriežos pēc gada. Visinteresantākais ir tad, kad tu nesaproti, kāpēc esi to pasvītrojis.

Divdesmit minūtes pirms jebkā cita. Lasīšana pēc darba gandrīz nekad nenotiek, bet pirms tā vienmēr notiek.

Mājās mazgāju traukus, un šeit neviens mani neaiztiek. Vislabāk ir lasīt tur, kur nav jātiek galā ar mājas darbiem.

Ne paši labākie dzīvē, bet tie, pie kuriem atgriežos atkal un atkal. Šie ir citi saraksti, un otrais ir godīgāks.