Алина

Bija vieglāk piezvanīt: pēc četrām minūtēm es paskaidroju, kāpēc nesūtīju īsziņu. Es eju un pabeidzu sarunu — balss pasts seko man līdz veikalam un apstājas pie luksofora. "Klausījās" un klusums. Dažreiz atbilde ir tikai smaidoša seja. Rīt nesūtīšu īsziņu. Nerakstīšu.

Agrāk es fotografēju dienā, jo "tā ir pareizāk". Bet vakarā ar mani notiek smieklīgas lietas, tāpēc tagad fotografēju vakarā.

Visas manas dzīves svarīgās sarunas notiek, stāvot virtuves vidū, tējkannai tūlīt uzvāroties.

Starp durvīm un automašīnu viņi man uzdeva trīs jautājumus. Es atgriezos pēc stundas.

Mājās teicu: izeju ārā uz piecām minūtēm. No durvīm līdz mašīnai — trīs jautājumi, divas pakas un viena dzimšanas diena, par kuru, protams, aizmirsu. Kopā: stunda.